uzbilst
uzbilst -bilstu, -bilsti, -bilst, pag. -bildu; trans.
1.Pateikt, pasacīt, parasti īsi. Arī pajautāt.
Piemēri«Vai Rainis varbūt Ozolam neuzticētu izdot arī savu jauno lugu?» mājastēvs apjautājās. To padzird Blaumanis un uzbilst, lai izdevējs Jānis Ozols arī neaizmirstot dzejniekam kādu kapeiku par pūlēm samaksāt.
2.novec. Uzrunāt1.
Piemēri«Atbildi gaidīsiet?».. Oļģertu uzbilda medmāsa, saņemdama no viņa rokām.. četrām kārtām pārlocīto vēstuli.
3.novec. Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
Piemēri..sieviete, lai arī diezin kā kārotu, paliekot dažu labu reiz bez vīra. Un diezin kad tie laiki atnākšot, kad sieviete varēšot uzbilst vīrieti. Gan jau vienīgās meitas, iegātni ņemdamas, arī tagad uzbilstot vīrieti, bet vai tādēļ visām laimējoties?
Avoti: 8. sējums