uzbrucējs
uzbrucējs -a, v.
uzbrucēja -as, s.
1.Darītājs → uzbrukt.
2.mil. Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
3.fizk. Sporta spēju (piemēram, futbola) komandas dalībnieks, kura pamatuzdevums ir veikt tiešās darbības punktu ieguvei.
Piemēri«Tu būsi centra uzbrucējs, Klāvs labais malējais uzbrucējs..»
Avoti: 8. sējums