uzbāzība
uzbāzība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → uzbāzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNo Nagaiņa neatlaidīgās uzbāzības atkratījies, Ceplis kāpa pa trepēm trešajā stāvā..
- No Nagaiņa neatlaidīgās uzbāzības atkratījies, Ceplis kāpa pa trepēm trešajā stāvā..
- Ak, vistu uzbāzību, ar kādu tās lien uz labības lauku, es biju iepazinis līdz apnikumam..
2.Vispārināta īpašība → uzbāzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPar ārieni domājot, aktrise sevi nozvērināja: nekādas uzbāzības [apģērbā].
- Par ārieni domājot, aktrise sevi nozvērināja: nekādas uzbāzības [apģērbā].
Avoti: 8. sējums