Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzbēgt
uzbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriZaķis uzbēga uz pļavas.
Avoti: 8. sējums