uzdejot
uzdejot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
Piemēri«Vajadzētu uzdejot,» atkārtoju skaļāk, noraušos no sēdekļa un izstiepju roku.
- «Vajadzētu uzdejot,» atkārtoju skaļāk, noraušos no sēdekļa un izstiepju roku.
- Viens [puisis] vaibstās, iet uzdejot otrais, bet trešā skats samulsis mūk.
1.1.trans.
PiemēriUzdejot valsi.
- Uzdejot valsi.
2.Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzdejot uz skatuves.
- Uzdejot uz skatuves.
- pārn. Ar pirmo lāpstas cirtienu augšup uzdejoja zilas ūdensstrūklas..
Avoti: 8. sējums