uzdomāt
uzdomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
Piemēri«..beigu beigās uzdomāju atgriezties te Jaunvalkos.»
2.Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
PiemēriDaudz bija redzēts raudātāju: viens birdināja asaras ieraduma dēļ, otrs - aiz mīkstčaulības, trešais - mazu bēdu par lielu uzdomādams.
3.novec. Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
Piemēri«..man ir vēl viena otra uzdomāta. Tā ir vēl jaunāka par tevi, neder tā priekš manis un man arī vispār tā nepatīk kā tu.»
Avoti: 8. sējums