Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzeja
uzeja -as, s.
Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
PiemēriPa pagalma uzeju viņš kāpa augšā tik lēni un smagi, it kā nestu maisu ar akmeņiem..
Avoti: 8. sējums