Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzeja
uzeja -as, s.
Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
PiemēriPa pagalma uzeju viņš kāpa augšā tik lēni un smagi, it kā nestu maisu ar akmeņiem..
  • Pa pagalma uzeju viņš kāpa augšā tik lēni un smagi, it kā nestu maisu ar akmeņiem..
  • Dārzniekmāja gulēja uz uzkalniņa saulē, ar lieveni un uzeju no abām pusēm..
  • Pirms es paguvu atbildēt, augšstāvā noklaudzēja durvis un uz kāpnēm, kuru uzeju no manas vietas nevarēja redzēt, nodipa žigls skrējiens..
Avoti: 8. sējums