uzgailēt
uzgailēt parasti 3. pers., -gail, arī -gailē, pag. -gailēja; intrans.
Iesākt gailēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
PiemēriUzgail cigarete.
- Uzgail cigarete.
- Uzgail ogles krāsnī.
- pārn. Prieks kad uzgailē.
Avoti: 8. sējums