uzgulties
uzgulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos, arī -gulos; refl.
1.Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgulties uz operācijas galda.
1.1.Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
PiemēriDuduks uzgūlās ar elkoņiem galdam..
1.2.Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) — par roku.
Piemēri..kāda smaga roka negaidot uzgūlās uz pleca: «Labdien!»
2.parasti 3. pers. Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) — par priekšmetu, vielu u. tml.
Piemēri..stumbrs uzgulstas svirai.
2.1.Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriPutekļi uzgūlušies uz palodzēm.
2.2.pārn. Iestāties visapkārt (kam) — piemēram, par nakti.
PiemēriSmaga tumsa uzgūlusies mežinieku nometnei.
2.3.pārn. Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
Piemēri..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
Stabili vārdu savienojumiUzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij).
Avoti: 8. sējums