uzjundīt
uzjundīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
PiemēriElza iet lēniem, nenoteiktiem soļiem, un katrs no tiem uzjundī dīvainas, mokošas jūtas..
- Elza iet lēniem, nenoteiktiem soļiem, un katrs no tiem uzjundī dīvainas, mokošas jūtas..
Avoti: 8. sējums