Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkalpoties
uzkalpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
PiemēriViņas tēvs, labs kurpnieku amata pratējs, savā laikā pie Eglīša bija uzkalpojies par meistaru.
2.Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
PiemēriUzkalpojies par ģenerāli.
Avoti: 8. sējums