Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzkalpoties
uzkalpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
PiemēriViņas tēvs, labs kurpnieku amata pratējs, savā laikā pie Eglīša bija uzkalpojies par meistaru.
  • Viņas tēvs, labs kurpnieku amata pratējs, savā laikā pie Eglīša bija uzkalpojies par meistaru.
  • Baloža dēls Jānis pabeidza Vitebskā ģimnāziju un Mogiļevā uzkalpojās par pasta priekšnieku..
2.Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
PiemēriUzkalpojies par ģenerāli.
  • Uzkalpojies par ģenerāli.
Avoti: 8. sējums