uzkarināms
uzkarināms -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → uzkarināt.
2.tehn. Tāds, ko uzkarina (2).
PiemēriUzkarināms kultivators.
3.lietv. nozīmē: uzkarināmais, -ā, v. Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem. Pakaramais.
PiemēriAp trijiem garderobes uzkarināmie papildinājās ar neilona lietus mēteli..
Avoti: 8. sējums