uzklausīties
uzklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti.; trans.
1.Uzklausīt. Arī ieklausīties.
PiemēriDažreiz es atļāvos noskūpstīt viņai roku. Uzklausieties labi: tikai roku.
1.1.intrans.
PiemēriViņš [virsnieks] gribēja atpūsties un atpūtās, paretam mierīgi uzklausīdamies attālajā lielgabalu valodā..
Avoti: 8. sējums