uzkost
uzkost -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu; trans.
1.Iekost4. Arī uzēst1.
Piemēri«Nu gan būsi izsalcis! Nāc, iedošu kaut ko uzkost. Nāc arī tu, tev,» māmuļa aicināja.
1.1.intrans.
Piemēri«Klausies, puika, es gribu drusku uzkost. Dod man vienu aitu.» [Saka milzis.].
2.Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
PiemēriAndruška iedzēra šņabi, uzkoda ceptu sieru..
3.Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
PiemēriIndulis viebjas, kā tīras vērmeles uzkodis.
3.1.intrans.
PiemēriUn nejauši paņēmās.. [zoss] aste ar paasti. Kā kodu, tā uzkodu tauku dziedzerim. Mutē uzreiz izplūda.. tāda kā rīcineļļa, kā virca..
Avoti: 8. sējums