uzlīkt
uzlīkt -līkstu, -līksti, -līkst, pag. -līku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) – par augiem, to daļām.
PiemēriBērza zari uzlīkuši uz jumta.
- Bērza zari uzlīkuši uz jumta.
2.Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriNogurumā vīrs uzlika uz galda.
- Nogurumā vīrs uzlika uz galda.
2.1.Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriNo direktora kabineta iznāca liels, uzlīcis vīrietis zilas glūdas krāsas uzvalkā..
- No direktora kabineta iznāca liels, uzlīcis vīrietis zilas glūdas krāsas uzvalkā..
- Viņa ir sīka no auguma, uzlīkušu muguru un grumbainu, labsirdīgi skumīgu vaigu.
- It kā nevēlēdamies ar augumu izcelties, viņš staigāja uzlicis.
Avoti: 8. sējums