uzlīkt
uzlīkt -līkstu, -līksti, -līkst, pag. -līku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) — par augiem, to daļām.
PiemēriBērza zari uzlīkuši uz jumta.
2.Nolīkt virsū (uz kā, kam) — par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriNogurumā vīrs uzlika uz galda.
2.1.Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriNo direktora kabineta iznāca liels, uzlīcis vīrietis zilas glūdas krāsas uzvalkā..
Avoti: 8. sējums