uzliesmot
uzliesmot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Iesākt degt ar liesmu, liesmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
PiemēriUzliesmo uzrautais sērkociņš.
1.1.Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
PiemēriUgunsgrēki uzliesmoja visās malās.. Uguns pārsviedās no ēkas uz ēku.
2.parasti 3. pers. Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
PiemēriTālajā ostā uzliesmo un dziest bākas ugunis. Iedegas mazu mirkli, staru pirkstiem iztausta tumsu un tad atkal apdziest.
2.1.Uzzibsnīt (par zibeni).
Piemēri..dabā zibens var uzliesmot atkārtoti jau pēc dažām sekundes daļām.
2.2.Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Īsu brīdi spoži spīdēt.
PiemēriReizēm kāda zvaigzne pēkšņi pārstāja spīdēt tālajās, vientulīgajās debesīs, uzliesmoja spožāk un krita.
2.3.astr. Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
PiemēriVidēji gada laikā uzliesmo apmēram 30 novu, bet 1885. gadā tika novērots pārnovas sprādziens.
2.4.Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
Piemēri..viņa mīlēja sēdēt mēnesnīcā. Acis spulgoja, dzirkstīm uzliesmoja kuplie, dzeltenie mati.
2.5.Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) — par blāzmu, gaismu. Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
PiemēriZiemeļu pusē reizēm uzliesmo it kā tāla ugunsgrēka blāzma. «Šķietas kāvi,» Mārča tēvs brīdi vēro.
2.6.Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
Piemēri..roka [šujot] nodreb - ai! - pirksta galā uzliesmo sīka asins dzirkstelīte.
3.Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
Piemēri..viņa uzliesmoja spējās, dziļās dusmās, piegāja pie dēla un cirta tam pļauku.
3.1.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriIkreiz, esot viņas tuvumā, kaut vai tikai pa tālruni runājot, viņa izjūtas lepnā priekā uzliesmoja kā zeltainas saullēkta debesis.
3.2.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
PiemēriĪstās domas uzliesmo pēkšņi. Tie ir svēti atklāsmes brīži, kuri satrauc un liek darboties.
3.3.Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
PiemēriSila muižnieka acis pēkšņi uzliesmoja. «Tu melo, nekauņa!»
3.4.Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) — par jūtām, pārdzīvojumu.
Piemēri..Vitālija melnajās acīs ik pa brīdim uzliesmo spožas smieklu liesmiņas.
4.parasti 3. pers. Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
PiemēriZemnieku nemieri rūga Latvijā 18. gadsimta pēdējā ceturksnī, sevišķi asi uzliesmoja 1802. gadā Vidzemē Kauguru muižā.
4.1.Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.). Īsu brīdi spraigi norisēt.
PiemēriVisos zāles stūros uzliesmo dzīvas sarunas.
5.parasti 3. pers. Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.). Īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
PiemēriTuberkuloze un alerģiskās slimības uzliesmo ziemas beigās un pavasara periodos.
Avoti: 8. sējums