uzlocīties
uzlocīties parasti 3. pers., -lokās, pag. -locījās; refl.
1.Refl. → uzlocīt. Tikt uzlocītam. Uzliekties uz augšu.
PiemēriPirmajā solā Egle ievēroja jaunekli ar.. garām un smailām kurpēm, kuru purni bija mazliet uzlocījušies uz augšu..
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — par līkumainu ceļu, taku.
PiemēriKad lielceļš uzlocījās uzkalnā, Edžiņš uz mirkli apstājās un pārlaida skatienu apkārtnei.
Avoti: 8. sējums