uzlocīties
uzlocīties parasti 3. pers., -lokās, pag. -locījās; refl.
1.Refl. → uzlocīt. Tikt uzlocītam. Uzliekties uz augšu.
PiemēriPirmajā solā Egle ievēroja jaunekli ar.. garām un smailām kurpēm, kuru purni bija mazliet uzlocījušies uz augšu..
- Pirmajā solā Egle ievēroja jaunekli ar.. garām un smailām kurpēm, kuru purni bija mazliet uzlocījušies uz augšu..
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par līkumainu ceļu, taku.
PiemēriKad lielceļš uzlocījās uzkalnā, Edžiņš uz mirkli apstājās un pārlaida skatienu apkārtnei.
- Kad lielceļš uzlocījās uzkalnā, Edžiņš uz mirkli apstājās un pārlaida skatienu apkārtnei.
- Tas ir neliels vietējais ceļš un vienā pusē stāvus uzlokās augšup kraujā.
Avoti: 8. sējums