Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmāka
uzmāka ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; pareti
Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
PiemēriViņš uzmākas ar sparu nokratīja.
Avoti: 8. sējums