Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzpildīt
uzpildīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
PiemēriVoitkevičs strauji uzpildīja pusē izlaistīto glāzi..
1.1.Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
PiemēriAr pūlēm viņš uzpilda dzinēja degvielu un pārbauda eļļas līmeni.
Avoti: 8. sējums