uzplūst
uzplūst parasti 3. pers., -plūst, pag. -plūda; intrans.
1.Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
PiemēriReizēm pavasarī šī upe tā uzplūda, ka līči no vienas meža malas līdz otrai gulēja vienā baltā ūdenī.
1.1.Applūst, pārplūst (par vietu).
PiemēriUzplūdušas līča pļavas.
2.Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) — par šķidrumu, šķidru masu.
PiemēriLai iegūtu daudzkrāsainu audumu, jākrāso vairākkārt... Katra jauna krāsa daļēji uzplūst virsū iepriekšējai un to maina.
2.1.Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par ūdenstilpi. Plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriJūra uzplūdusi līdz kāpām.
3.Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
PiemēriĪso viļņu skaņas [radiouztvērējā] uzplūst un noklust, uzplūst un noklust.
4.Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..viņai uzplūda īstas spīvas dusmas, ka te vēl tik gari un neprasmīgi jātielējas.
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
PiemēriTad atkal sāka uzplūst atmiņā tā briesmīgā vakara notikumi - cits pēc cita.
Avoti: 8. sējums