uzprasīties
uzprasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
PiemēriŠie jaunie parasti necentās uzprasīties pēc darba, drīzāk gan bija stumjami un grūžami.
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
PiemēriMan ir tāds princips - nevienu cilvēku nekaitināt un neuzbudināt, ja viņi paši neuzprasās.
Avoti: 8. sējums