uzprasīties
uzprasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
PiemēriŠie jaunie parasti necentās uzprasīties pēc darba, drīzāk gan bija stumjami un grūžami.
- Šie jaunie parasti necentās uzprasīties pēc darba, drīzāk gan bija stumjami un grūžami.
- Es jau no paša rīta uzprasos ciemos pie Rūtiņtantes..
- Draudzene, kuras viesībās viņi bija iepazinušies, uzprasījās par vedējmāti..
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
PiemēriMan ir tāds princips - nevienu cilvēku nekaitināt un neuzbudināt, ja viņi paši neuzprasās.
- Man ir tāds princips - nevienu cilvēku nekaitināt un neuzbudināt, ja viņi paši neuzprasās.
- Tu uzprasies pēc pēriena..
Avoti: 8. sējums