uzpurināt
uzpurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
PiemēriElna ieiet savā istabā. Kad apgulstas, spilvens šķiet ciets. Vai Liljena nebūtu to uzpurinājusi?
2.Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
PiemēriGrīnis ņēmās uzpurināt biedrus. Tie modās drebinādamies, saīguši.
2.1.pārn. Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam.
PiemēriHope: Es vispār noņemos ar tevi tikai tīras cilvēkmīlestības dēļ. Mēģinu uzpurināt un glābt garīgu vraku.
3.pareti Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Arī uzkaisīt.
PiemēriUzpurināt gružus uz grīdas.
Avoti: 8. sējums