uzpurināt
uzpurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
PiemēriElna ieiet savā istabā. Kad apgulstas, spilvens šķiet ciets. Vai Liljena nebūtu to uzpurinājusi?
- Elna ieiet savā istabā. Kad apgulstas, spilvens šķiet ciets. Vai Liljena nebūtu to uzpurinājusi?
- Aiz zāles bija guļamistaba; tur atradās augstu uzpurināta gulta..
2.Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
PiemēriGrīnis ņēmās uzpurināt biedrus. Tie modās drebinādamies, saīguši.
- Grīnis ņēmās uzpurināt biedrus. Tie modās drebinādamies, saīguši.
- Tēvs, uzmodinājis, pareizāk sakot, ar purināšanu uzpurinājis mani un brāli no salda miega..
- Tikai Kātiņam acis spīdēja kā aizkvēlojušās ogles. «Tā nē, tā nē...» Viņš sāka atkal purināt Pakrastu, līdz uzpurināja kājās. «Tagad iesim...»
2.1.pārn. Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam.
PiemēriHope: Es vispār noņemos ar tevi tikai tīras cilvēkmīlestības dēļ. Mēģinu uzpurināt un glābt garīgu vraku.
- Hope: Es vispār noņemos ar tevi tikai tīras cilvēkmīlestības dēļ. Mēģinu uzpurināt un glābt garīgu vraku.
- Iespēja kaut kur aizbraukt mani mazdrusciņ uzpurināja - un piepeši man gluži neprātīgi sagribējās uz Klaiņiem, uz ezeru..
3.pareti Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Arī uzkaisīt.
PiemēriUzpurināt gružus uz grīdas.
- Uzpurināt gružus uz grīdas.
- Tad man.. jāpalīdz tās [kļavas lapas] sarindot uz lizes - māte tik uzpurina miltus, uzkrauj mīklu.. un laiž krāsnī.., lai cep!
- ..[sēnēm] uzpurinājām sāli un apēdām.
Avoti: 8. sējums