Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzpurnis
uzpurnis -ņa, v.
Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
PiemēriUzlikt sunim uzpurni.
  • Uzlikt sunim uzpurni.
  • ..suņus sabiedriskajā transportā drīkstot pārvadāt tikai ar īsajām pavadām un uzpurņiem, lai neapdraudētu citu pasažieru labklājību un drošību.
  • Katrs suns apmācāms valkāt uzpurni... Ļoti parocīgs ir uzpurnis, kas pagatavots no viengabala ādas ar atverēm gaisam, jo dod iespēju sunim turēt muti atvērtu.
Avoti: 8. sējums