uzrakties
uzrakties -rokos, -rocies, -rokas, pag. -rakos; refl.
Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriDažas minūtes vēlāk jau bija skaidrs, ka viņi uzrakušies lielam, jumta papē ietītam sainim.
Avoti: 8. sējums