Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrotīt
uzrotīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Rotot uzvirzīt uz augšu.
Piemēri..vecā krustmāte uzrotīja blūzei piedurknes un steidza mūs nomazgāt.
  • ..vecā krustmāte uzrotīja blūzei piedurknes un steidza mūs nomazgāt.
  • Viņi [zvejnieki] cits pēc cita.. smagnējiem, līganiem soļiem devās uz laivu pusi, pa ceļam uzrotot lielo gumijas zābaku garos stulmus.
  • Andziņš uzrotī bikses, atloka krekla piedurknes līdz pleciem un tūliņ kāpj iekšā upē.
Avoti: 8. sējums