Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzrullēt
uzrullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla).
PiemēriMūsuprāt, pieņemami ir viļņotie matu sakārtojumi. Tie, tāpat kā uzsprausti un uzrullēti mati un atbilstoša stila apģērbs, ir mantojums no 30. līdz 40. gadu modes.
2.trans. Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
PiemēriTie [saules stari] atduras sienā tur, kur cauri uzrullētajām, iesārtajām puķēm skaidri saredzams sienas izdrupumam uzliktais ģipša plāksteris.
3.intrans.; sar. Uzbraukt (parasti ar automobili).
PiemēriKaut kur patālāk uz lielceļa lēnām uzrullēja kolhoznieku vieglās automašīnas un aizducināja rīta mijkrēslī.
Avoti: 8. sējums