uzsūkt
uzsūkt -sūcu, -sūc, -sūc, pag. -sūcu; trans.
1.parasti 3. pers. Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) — par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
PiemēriZeme uzsūc lietus ūdeni.
1.1.Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) — par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
PiemēriDārzeņu celulozi un pektīnus cilvēka organisms nevar sašķelt un uzsūkt..
1.2.Par augiem, to daļām.
PiemēriKoku saknes uzsūc no augsnes ūdeni.
2.Uzņemt savā apziņā.
PiemēriAustra: Mani interesē viss. Es gribētu, lai man būtu simtām ausu, simtām acu visu uztvert un uzsūkt sevī.
2.1.Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
PiemēriMaskavas drūzma uzsūca Robertu kā okeāns niecīgu pilienu, un viņš jutās vientuļš.
Avoti: 8. sējums