uzsaukt
uzsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
Piemēri«Mežs deg?» viņa uzsauca vīram pa pusei jautātājas, pa pusei vēstītājas balsī.
1.1.Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
PiemēriTiek sacītas runas, uzsauktas augstas laimes, lai ir likumīgs pamats iztukšot glāzes.
2.Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsaukt ko pie sevis augšā.
3.rel. Paziņot par saderināšanos (baznīcā no kanceles) — par mācītāju.
PiemēriMācītājs jauno pāri trīs svētdienas uzsauca baznīcā.
Avoti: 8. sējums