uzsaukt
uzsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
Piemēri«Mežs deg?» viņa uzsauca vīram pa pusei jautātājas, pa pusei vēstītājas balsī.
- «Mežs deg?» viņa uzsauca vīram pa pusei jautātājas, pa pusei vēstītājas balsī.
- «Skic!» Valters dusmīgi uzsauca, tā ka runcis tomēr atkāpās dažus soļus..
- Vīrs uzsauca, lai pamūku nost no [automobiļa] priekšgala..
1.1.Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
PiemēriTiek sacītas runas, uzsauktas augstas laimes, lai ir likumīgs pamats iztukšot glāzes.
- Tiek sacītas runas, uzsauktas augstas laimes, lai ir likumīgs pamats iztukšot glāzes.
- Džigs: Un, tā kā tu, Viljam, esi laimīgi atgriezies no Stretfordas,.. tad dziļā cieņā apbrīnojam tavu laimi un tev vienbalsīgi uzsaucam - Visi: Lai dzīvo!
- Mūsu kapteinis un senjors Sekundo uzsauc tostu par lietišķu sadarbību tirdzniecībā..
2.Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsaukt ko pie sevis augšā.
- Uzsaukt ko pie sevis augšā.
3.rel. Paziņot par saderināšanos (baznīcā no kanceles) – par mācītāju.
PiemēriMācītājs jauno pāri trīs svētdienas uzsauca baznīcā.
- Mācītājs jauno pāri trīs svētdienas uzsauca baznīcā.
- «Tā... ak tad tā, meit... Nākošu svētdien pēdējo reizi uzsauks, vadmala izausta, novelta, skroderis sarunāts, baroklis kaujams... Un nu viņa uzreiz: neiešu!»
- Kad jau bij tik tālu, kad ar Skruzi bijām pirmo reizi uzsaukti, tad es, protams, viņai atdevu to lakatu, jo tā bij norunāts.
Avoti: 8. sējums