uzsist
uzsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ
1.intrans. Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
PiemēriRoberts uzsita ar kāju trotuāra malā satecējušam ūdenim.
1.1.trans.
Piemēri..kalējs uzsita veseri uz laktas tik spēcīgi, it kā gribētu pašu sauli izkalt, lai atkausē rudzu zelmeni..
1.2.Spēcīgi iesist (kādam).
Piemēri..Strautiņš zirgam sparīgi uzsita ar pātagu.
1.3.Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
PiemēriPaliecies uz slimnieka pusi, viņš tam saudzīgi uzsita pa plecu. «Redzi nu! Viss uz goda!»
1.4.trans. Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
PiemēriKārlis [kuģa radists] noņēma austiņas, uzsita vāku rakstāmmašīnai.. - viņš nupat bija beidzis sakaru seansu ar krastu..
1.5.trans.; sar. Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
PiemēriViesnīcas istabā Ķirsis.. uzsit galdā lielo eksporta degvīna pudeli. Mīksti nobūkšķ galdauts..
Stabili vārdu savienojumiUzsist galdā.
1.6.trans.; pareti Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsist bumbu augstu gaisā.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriBibliotēka atradās vecā kroga mājā, pašā lielceļa malā, un katra mašīna, kas te brauca garām, uzsita baltu putekļu mākoni tieši šaurajos logos.
2.2.Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
PiemēriViņš izskatījās pēc makšķernieka, kam nupat bijusi plaukstā tikko izvilkta zivs, bet tad uzsitusi asti un ielēkusi atpakaļ ūdenī.
3.trans. Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
Piemēri..sākās smēdes celšana. Uz četriem akmeņiem pamazām vien.. pacēlās viens baļķītis pēc otra... kamēr beigās pacēlās jau spārītes, uzsita nomaļus - un gatavs.
3.1.Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
Piemēri«Upe ir tik sekla, ka varējāt braukt pāri?» - «Nē, Vinarts tur drošības dēļ uzsita tiltiņu.»
Stabili vārdu savienojumiUzsist jumtu.
4.trans. Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
PiemēriLaiku pa laikam upē kāda zivs vai dzīvnieks uzsit spēcīgus plunkšķus.
Stabili vārdu savienojumiUzsist zilumu.
4.1.Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
PiemēriAustra piecēlās un, klavierēm garām ejot, kā nemanot uzsita divus Donavas valša akordus.
4.2.pārn. Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
PiemēriUzsist nelabu dūšu.
5.trans. Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
PiemēriEs ieliku rakstāmmašīnā papīru un desmit reižu piecos eksemplāros uzsitu iepriekšējā naktī nozagto automašīnu numurus, ko pēc tam izdalīt kartības sargiem..
6.trans.; sar. Paaugstināt (maksu, cenu).
PiemēriVasaras sezona ir peļņas laiks. Vairāk noplēst par istabu, augstāk uzsist cenu dārzeņiem un augļiem, pieniņam un oliņām..
Stabili vārdu savienojumiUzsist sev cenu.
7.trans.; sar. Uzspēlēt (kāršu spēli).
Piemēri..Jancis ar Mudi iet ciemos.. Iedzer, ieēd, uzsit zoli un skatās televizoru līdz pusnaktij.
Stabili vārdu savienojumiUzsist (arī uzcirst) apkakli. Uzsist (arī uzmest) augstu vilni. Uzsist (arī uzspert) gaisā.
Avoti: 8. sējums