Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzsist
uzsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ
1.intrans. Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
PiemēriRoberts uzsita ar kāju trotuāra malā satecējušam ūdenim.
  • Roberts uzsita ar kāju trotuāra malā satecējušam ūdenim.
  • Iztraucēti bebri, lecot no krasta ūdenī, bieži ar plakano asti uzsit pa ūdens virsmu..
  • Grāmatu neatvēris, Edmunds Laimiņš efektīgi uzsit tai ar plaukstu pa vāku un acīm ieurbjas Aigarā.
1.1.trans.
Piemēri..kalējs uzsita veseri uz laktas tik spēcīgi, it kā gribētu pašu sauli izkalt, lai atkausē rudzu zelmeni..
  • ..kalējs uzsita veseri uz laktas tik spēcīgi, it kā gribētu pašu sauli izkalt, lai atkausē rudzu zelmeni..
1.2.Spēcīgi iesist (kādam).
Piemēri..Strautiņš zirgam sparīgi uzsita ar pātagu.
  • ..Strautiņš zirgam sparīgi uzsita ar pātagu.
1.3.Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
PiemēriPaliecies uz slimnieka pusi, viņš tam saudzīgi uzsita pa plecu. «Redzi nu! Viss uz goda!»
  • Paliecies uz slimnieka pusi, viņš tam saudzīgi uzsita pa plecu. «Redzi nu! Viss uz goda!»
  • Kad Artūrs vēl minstinājās, tēvocis vēlīgi uzsita viņam uz pleca. «Ej, ej, kad es saku! Tā būs labāk.»
1.4.trans. Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
PiemēriKārlis [kuģa radists] noņēma austiņas, uzsita vāku rakstāmmašīnai.. - viņš nupat bija beidzis sakaru seansu ar krastu..
  • Kārlis [kuģa radists] noņēma austiņas, uzsita vāku rakstāmmašīnai.. - viņš nupat bija beidzis sakaru seansu ar krastu..
1.5.trans.; sar. Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
PiemēriViesnīcas istabā Ķirsis.. uzsit galdā lielo eksporta degvīna pudeli. Mīksti nobūkšķ galdauts..
  • Viesnīcas istabā Ķirsis.. uzsit galdā lielo eksporta degvīna pudeli. Mīksti nobūkšķ galdauts..
Stabili vārdu savienojumiUzsist galdā.
1.6.trans.; pareti Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsist bumbu augstu gaisā.
  • Uzsist bumbu augstu gaisā.
  • ..viens zābaks jau bija piesmēlies ar ūdeni un otra kāja paslīdot uzsita aukstas ūdens šļakatas līdz ceļiem.
  • Gadās [gokartu] riteņu sāniskā saskare, bet reizēm kāds saņem sitienu pa riteņiem no aizmugures. Un tad.., uzsists uz [ceļa] zālainās malas, gokarts ir grūti novaldāms.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriBibliotēka atradās vecā kroga mājā, pašā lielceļa malā, un katra mašīna, kas te brauca garām, uzsita baltu putekļu mākoni tieši šaurajos logos.
  • Bibliotēka atradās vecā kroga mājā, pašā lielceļa malā, un katra mašīna, kas te brauca garām, uzsita baltu putekļu mākoni tieši šaurajos logos.
  • ..skurstenis uzsita gaisā melnu dūmu gredzenu - un kuģis uzņēma ātrumu.
2.2.Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
PiemēriViņš izskatījās pēc makšķernieka, kam nupat bijusi plaukstā tikko izvilkta zivs, bet tad uzsitusi asti un ielēkusi atpakaļ ūdenī.
  • Viņš izskatījās pēc makšķernieka, kam nupat bijusi plaukstā tikko izvilkta zivs, bet tad uzsitusi asti un ielēkusi atpakaļ ūdenī.
3.trans. Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
Piemēri..sākās smēdes celšana. Uz četriem akmeņiem pamazām vien.. pacēlās viens baļķītis pēc otra... kamēr beigās pacēlās jau spārītes, uzsita nomaļus - un gatavs.
  • ..sākās smēdes celšana. Uz četriem akmeņiem pamazām vien.. pacēlās viens baļķītis pēc otra... kamēr beigās pacēlās jau spārītes, uzsita nomaļus - un gatavs.
  • Stūru salaidumos rāmjiem no otras puses uzsit finiera plāksnītes, kas novērš rāmju ļodzīšanos..
  • Brigadieris domā, ka uzsist šīferi uz koka rāmjiem.. varētu uz vietas būvlaukumā..
3.1.Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
Piemēri«Upe ir tik sekla, ka varējāt braukt pāri?» - «Nē, Vinarts tur drošības dēļ uzsita tiltiņu.»
  • «Upe ir tik sekla, ka varējāt braukt pāri?» - «Nē, Vinarts tur drošības dēļ uzsita tiltiņu.»
  • Osis [galdnieka zellis], uzsitis ēvelei garāku zobu, ar visu spēku grūž pa dēli, ka skaidas, lielas, biezas, locīdamās stiepjas pāri.. plecam.
  • Ne pagalīte viņam nemētājās pagalmā. Visām ēkām jauni jumti uzsisti.
Stabili vārdu savienojumiUzsist jumtu.
  • Uzsist jumtu — Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
4.trans. Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
PiemēriLaiku pa laikam upē kāda zivs vai dzīvnieks uzsit spēcīgus plunkšķus.
  • Laiku pa laikam upē kāda zivs vai dzīvnieks uzsit spēcīgus plunkšķus.
  • Es.. raugos, kā viena [lietus] pile uzsit lielu burbuli un otra to pārcērt.
  • ..Landavs skauj Almas plecus, glāsta viņas matus, un Alma vairs neatceras vakar uzsisto un vēl tagad redzamo zilumu zem kreisās acs..
Stabili vārdu savienojumiUzsist zilumu.
  • Uzsist zilumu — sar. Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
4.1.Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
PiemēriAustra piecēlās un, klavierēm garām ejot, kā nemanot uzsita divus Donavas valša akordus.
  • Austra piecēlās un, klavierēm garām ejot, kā nemanot uzsita divus Donavas valša akordus.
4.2.pārn. Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
PiemēriUzsist nelabu dūšu.
  • Uzsist nelabu dūšu.
  • Ar miklu upi smaga pieblīdusi, Nez kuro reizi pārceltuve slīd Un acīs it kā apžilbumu uzsit, No trosēm lejup ūdens lāses krīt..
5.trans. Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
PiemēriEs ieliku rakstāmmašīnā papīru un desmit reižu piecos eksemplāros uzsitu iepriekšējā naktī nozagto automašīnu numurus, ko pēc tam izdalīt kartības sargiem..
  • Es ieliku rakstāmmašīnā papīru un desmit reižu piecos eksemplāros uzsitu iepriekšējā naktī nozagto automašīnu numurus, ko pēc tam izdalīt kartības sargiem..
  • ..viņa.. uzsita pulksteņa pasei veikala zīmogu un sniedza pirkumu tēvocim.
6.trans.; sar. Paaugstināt (maksu, cenu).
PiemēriVasaras sezona ir peļņas laiks. Vairāk noplēst par istabu, augstāk uzsist cenu dārzeņiem un augļiem, pieniņam un oliņām..
  • Vasaras sezona ir peļņas laiks. Vairāk noplēst par istabu, augstāk uzsist cenu dārzeņiem un augļiem, pieniņam un oliņām..
  • ..pagasta rakstvedis uzņēmās ūtrupnieka pienākumus. Ar skaļu balsi un jokiem viņš prata vienai otrai mantai uzsist augstāku cenu.
Stabili vārdu savienojumiUzsist sev cenu.
  • Uzsist sev cenu idioma — Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
7.trans.; sar. Uzspēlēt (kāršu spēli).
Piemēri..Jancis ar Mudi iet ciemos.. Iedzer, ieēd, uzsit zoli un skatās televizoru līdz pusnaktij.
  • ..Jancis ar Mudi iet ciemos.. Iedzer, ieēd, uzsit zoli un skatās televizoru līdz pusnaktij.
  • «Ja kādam patika uzsist trumpas - varat iet augšā,» teica Luīze.
Stabili vārdu savienojumiUzsist (arī uzcirst) apkakli. Uzsist (arī uzmest) augstu vilni. Uzsist (arī uzspert) gaisā.
Avoti: 8. sējums