Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzslaucīt
uzslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
PiemēriUzslaucīt grīdu.
1.1.Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu). Slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
PiemēriUzslaucīt dubļus.
Avoti: 8. sējums