uzstīvēt
uzstīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriKomandants gluži mierīgi uzstīvēja baltos cimdus rokās..
- Komandants gluži mierīgi uzstīvēja baltos cimdus rokās..
- Noass grūši uzstīvēja mugurā kapteiņa svārku ar zelta pogām un gāja uz māju.
- Pāri izjukušajam [matu] ērkulim uzstīvējis priekšmetu, kas joprojām vairāk atgādināja kājapavu nekā galvassegu, puika atkal klusi izgaisa aiz ēkas..
2.Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri..pagrabā bija pilnīga tumsa. Alise sataustīja baļļu, uzstīvēja augšā pa pakāpieniem, aizripināja līdz dīķim..
- ..pagrabā bija pilnīga tumsa. Alise sataustīja baļļu, uzstīvēja augšā pa pakāpieniem, aizripināja līdz dīķim..
- Kad esam briesmoni [haizivi] uzstīvējuši līdz klājam, viens no matrožiem pazibina dunci..
Avoti: 8. sējums