Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzstutēt
uzstutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUldis uzstutēja smago [vīna] balonu uz krēsla.
Stabili vārdu savienojumiUzstutēt uz kājām.
Avoti: 8. sējums