uzstīvēt
uzstīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriKomandants gluži mierīgi uzstīvēja baltos cimdus rokās..
2.Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri..pagrabā bija pilnīga tumsa. Alise sataustīja baļļu, uzstīvēja augšā pa pakāpieniem, aizripināja līdz dīķim..
Avoti: 8. sējums