Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzsvempties
uzsvempties -svempjos, -svempies, -svempjas, pag. -svempos; refl.; niev.
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
PiemēriLietus bija iezī vietvietām izdrupinājis pakāpienus,.. Aleksandrai bija diezgan ko brīnīties, ka sirmais vīrs jaudāja uzsvempties stāvajā zemes ragā..
  • Lietus bija iezī vietvietām izdrupinājis pakāpienus,.. Aleksandrai bija diezgan ko brīnīties, ka sirmais vīrs jaudāja uzsvempties stāvajā zemes ragā..
  • Dacīte, uzsvempusies uz krēsla, sniedzas pēc pīrāga.
  • Pīles paklausīgi lien laukā no ūdens un cenšas uzsvempties stāvajā, zaļajā krastā..
Avoti: 8. sējums