uztvere
uztvere -es, s.; parasti vsk.
1.Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
PiemēriGandrīz katrs mākslinieks, kas ir arī mēģinājis izteikt kādas teorētiskas atziņas par mākslu, ir uzsvēris tieši uztveres lomu. Tā ir viens no mākslas darbu veidojošiem elementiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīves uztvere.
1.1.Maņu orgāna uztveršanas spēja.
Piemēri..klausītāja dzirdes uztvere ir ierobežota.
Avoti: 8. sējums