uztvere
uztvere -es, s.; parasti vsk.
1.Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
PiemēriGandrīz katrs mākslinieks, kas ir arī mēģinājis izteikt kādas teorētiskas atziņas par mākslu, ir uzsvēris tieši uztveres lomu. Tā ir viens no mākslas darbu veidojošiem elementiem.
- Gandrīz katrs mākslinieks, kas ir arī mēģinājis izteikt kādas teorētiskas atziņas par mākslu, ir uzsvēris tieši uztveres lomu. Tā ir viens no mākslas darbu veidojošiem elementiem.
- Bērnam sāk veidoties telpas uztvere redzes un vienlaicīgas priekšmetiskas darbības rezultātā.
- Katram laikmetam ir sava atšķirīga pieeja dzīvei, kas izpaužas cilvēku domu gaitā, viņu īstenības uztverē, spriedumos, paražās utt.
- Viņa darbos atspoguļojās romantiska, kāpināta pasaules uztvere..
- Tagadējā izrādē [aktrisi] Mirdzu Šmitheni turpretī bija pilnīgi aizrāvis Kvikli raksturs, domāšanas veids, savdabīgā pasaules uztvere.
- ..gados vēl jauna skolotāja. ..Atklāts, vērīgs un izprotošs skatiens,.. kas liecina par optimistisku dzīves uztveri.
Stabili vārdu savienojumiDzīves uztvere.
- Dzīves uztvere — Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
- Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) — Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
1.1.Maņu orgāna uztveršanas spēja.
Piemēri..klausītāja dzirdes uztvere ir ierobežota.
- ..klausītāja dzirdes uztvere ir ierobežota.
Avoti: 8. sējums