Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzurpators
uzurpators -a, v.
uzurpatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
PiemēriApbruņojis savus piekritējus,.. viltvārdis, varas uzurpators, nolēma rīkoties enerģiski un doties uz Kusko..
Avoti: 8. sējums