uzvarēt
uzvarēt -varu, -vari, -var, pag. -varēju; trans.
1.Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
PiemēriUzvarēt ienaidnieku kaujas laukā.
Stabili vārdu savienojumiUzvarēt karu. Uzvarēt kauju.
1.1.intrans. Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
PiemēriTargals: Un, ja tu pulku vadi, Ja lepnis [lepns], dižens kā pats karadievs Tu ej pa priekšu,.. Mēs uzvarēsim!
1.2.Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
PiemēriAr spēcīgu sitienu uzvarēt kausli.
1.3.intrans.
Piemēri..cīņa par sevis saglabāšanu ezera ūdeņos norisa uz dzīvību un nāvi. Dzīvi palika tie [dzīvnieki], kas bija spēcīgāki, veiklāki, izmanīgāki, labāk apbruņoti, tie, kas prata uzvarēt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
PiemēriUzvarēt savus partnerus tirdzniecībā.
2.1.intrans.
PiemēriUzvarēt matemātikas olimpiādē.
2.2.Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
PiemēriUzvarēt fināla spēlē savus sāncenšus.
2.3.intrans.
Piemēri..Stūris bija beidzis distanci, bet viņš turpināja skriet. ..viņam pašreiz bija vienalga, vai ir uzvarējis vai zaudējis.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
PiemēriUzvarēt grūtības.
3.1.intrans.
Piemēri..uzvar žēlsirdība, tā nepārvērtējamā īpašība, kas parasti ārstu pārvērš par savas misijas veicēju.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
PiemēriUzvarēt dusmas.
Stabili vārdu savienojumiUzvarēt sevi.
3.3.Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) — piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriNogurums uzvarēja ceļinieku.
3.4.intrans.
PiemēriŠaubas pamazām auga, pletās un vairs negribēja padoties. Un varbūt tieši šajās dienās tās uzvarēja galīgi, pārtopot no šaubām jaunā patiesībā, kas noliedza iepriekšējo..
Avoti: 8. sējums