vākt
vākt vācu, vāc, vāc, pag. vācu; trans.
1.Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
PiemēriVākt akmeņus kaudzē.
1.1.Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
PiemēriVākt akmeņus no lauka.
Stabili vārdu savienojumiVākt (nost) galdu.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
PiemēriDaugavā satek viss zemes ūdens, Daugavā nokrīt viss debess ūdens, Daugava visus ūdeņus vāc.
2.Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu. Pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
PiemēriVākt kartupeļus.
2.1.Iegūt, gādāt (sev barību) — par dzīvniekiem.
PiemēriDārzkope raugās ziedos, kuros, nektāru vākdamas, ielido bites.
3.Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
PiemēriVākt dzintaru.
3.1.Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
PiemēriVākt tautasdziesmas.
3.2.Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
PiemēriVākt biedrunaudas.
4.Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
PiemēriNē, nevienu mirkli nevarēja kavēties, jāvāc kopā ļaudis, jāsāk pļaut.
4.1.Dzīt kopā (dzīvniekus).
PiemēriTālumā aiz kalnu upītes vietējie gani vāc kopa aitas. Dzidrajā kalnu gaisā viņu klaigas iegūst īpaši neatkārtojamu skanīgumu.
5.sar. Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
PiemēriLielākie [bērni] staipīja un vāca mazākos, mazākie turējās pie lielākajiem kā pielipuši.
5.1.parasti savienojumā: «vākt līdzi» Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
PiemēriAtzinis, ka mēs ar Pēteri esam pārāk abstrahējušies no reālās ikdienas dzīves un ka mums visai sveši normālu cilvēku aktīvas atpūtas prieki, Kirils sāka mūs vākt sev līdzi.
Avoti: 8. sējums