Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vākt
vākt vācu, vāc, vāc, pag. vācu; trans.
1.Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
PiemēriVākt akmeņus kaudzē.
  • Vākt akmeņus kaudzē.
  • Vākt lūžņu kaudzi.
  • Istabā viņš sāka vākt kopā mantas, klaudzinādams skapja atvilktnes un čīkstinādams čemodānu.
  • ..otrajā vakarā [Krišs] atkal iegāja mežā un sāka vākt kopā sausus zarus, čiekurus, nobirušās lazdu un alkšņu lapas.
  • Kad kaudze nāca augstāka un ar klēpjiem vairs nevarēja sasniegt, tad Nestors viens pats dakšām cēla augšā, bet māte tikai vāca sienu klātāk.
1.1.Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
PiemēriVākt akmeņus no lauka.
  • Vākt akmeņus no lauka.
  • Vākt traukus nost no galda.
  • Apmācības darbi ritēja parastā gaitā, tos vadīja pats kapteinis. Tika paceltas buras un atkal nolaistas, un beidzot vajadzēja tās pavisam vākt nost.
  • Vēl tikko ausa gaisma, kad nometnē jau vāca kopā teltis..
  • «Kāpēc gan pasaulē ir tik daudz smirdošu lietu?» - «Lai cilvēks nepaliktu kūtrs un vāktu prom visu to, kas vecs, nolietots un nederīgs.»
  • pārn. Vēsma pār jūru šņāc, Mākoņus projām vāc..
Stabili vārdu savienojumiVākt (nost) galdu.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
PiemēriDaugavā satek viss zemes ūdens, Daugavā nokrīt viss debess ūdens, Daugava visus ūdeņus vāc.
  • Daugavā satek viss zemes ūdens, Daugavā nokrīt viss debess ūdens, Daugava visus ūdeņus vāc.
  • Jaunu spēku vācot, zemes klēpis Bieži putenī un vētrās grimst. Rudens taču Maiju sevī slēpis, Ievu ziedi taču - Sniegos dzimst.
2.Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu. Pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
PiemēriVākt kartupeļus.
  • Vākt kartupeļus.
  • ..Elza visu pēcpusdienu turēja acīs [ceļu], ar gudru ziņu rosīdamās te vienā vai otrā mājas pusē, kur bija vācamas lopu bietes, kāļi un cigoriņi.
  • «Rudenī lasīju sēnes un ogas, vācu riekstus lazdu biezoknī un par to nopelnīju drusku naudas.»
  • Tinot smēķi, viņš atcerējās, ka mājās jāapskata, vai tabakas apakšējās lapas nemetas jau dzeltenas, jāvāc tie pusotra kilo nodevām..
2.1.Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
PiemēriDārzkope raugās ziedos, kuros, nektāru vākdamas, ielido bites.
  • Dārzkope raugās ziedos, kuros, nektāru vākdamas, ielido bites.
  • Peles vāc ziemai barību, savelkot alā vārpas un graudus.
  • Riekstrozis ieķērkdamies steidzīgi vāks ražu, no meža atcilpos vāvere, asti vilnīdama.
3.Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
PiemēriVākt dzintaru.
  • Vākt dzintaru.
  • Vākt tauriņu kolekciju.
  • Vākt ziedaugus herbārijam.
  • Es sacīju, ka droši vien būšu skolā jau pirmajā dienā. ..Es stāstīju, kā mēs ar Ainu bijām vākuši un žāvējuši puķes un koku lapas.
  • Dzīvniekus vācot, vienmēr jāatceras, ka odzes ir ļoti indīgas.
  • Kolekcionāri un muzeji vāc un glabā visādas monētas, un, jo kāda vecāka, jo vērtīgāka.
3.1.Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
PiemēriVākt tautasdziesmas.
  • Vākt tautasdziesmas.
  • Vākt materiālus par novada paražām.
  • Princis izprašņāja arī sagūstītos pirātus un vāca ziņas par ūdeņiem un kuģošanu Āfrikas piekrastē. Ar savāktajām ziņām Enriki atgriezās mājās [Portugālē].
  • «Bet es taču gribēju jums pavisam citu kaut ko pastāstīt. Jūs atbraucāt vākt dažādus stāstus un notikumus par šejienes dzīvi, vai ne?»
  • 16. un 17. gadsimtā šādi dati [par ledus iešanu Daugavā] vākti ar pārtraukumiem, bet ar 1709. gadu regulāri.
  • Nikolajs nepārtraukti fotografēja gan atsevišķus cilvēkus, gan grupas, vākdams fotomateriālus savai nākamajai grāmatai.
3.2.Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
PiemēriVākt biedrunaudas.
  • Vākt biedrunaudas.
  • Vākt labprātīgus ziedojumus.
  • Vākt skolas bibliotēkai grāmatas.
  • «Bet nekad nav bijis tā, ka par mūsu [lībiešu] nodomiem un gaitām noteiktu citi. To nav darījusi arī Pleskava un Novgoroda, kaut arī tās vāc no mums meslus.»
4.Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
PiemēriNē, nevienu mirkli nevarēja kavēties, jāvāc kopā ļaudis, jāsāk pļaut.
  • Nē, nevienu mirkli nevarēja kavēties, jāvāc kopā ļaudis, jāsāk pļaut.
  • Ja gaidāms kāds sporta pasākums, viņš [jaunietis] vāc kopā ceha puišus, organizē komandu un cīnās par uzņēmuma godu.
  • Pūš taurētājs taurē darboņus vākt; Drīz tie no malu malām sāks nākt..
4.1.Dzīt kopā (dzīvniekus).
PiemēriTālumā aiz kalnu upītes vietējie gani vāc kopa aitas. Dzidrajā kalnu gaisā viņu klaigas iegūst īpaši neatkārtojamu skanīgumu.
  • Tālumā aiz kalnu upītes vietējie gani vāc kopa aitas. Dzidrajā kalnu gaisā viņu klaigas iegūst īpaši neatkārtojamu skanīgumu.
5.sar. Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
PiemēriLielākie [bērni] staipīja un vāca mazākos, mazākie turējās pie lielākajiem kā pielipuši.
  • Lielākie [bērni] staipīja un vāca mazākos, mazākie turējās pie lielākajiem kā pielipuši.
  • «Tu devi man vīru un bērnus. Vai neesmu par tām dzīvībiņām rūpējusies un tās vākuši pēc labākās sirdsapziņas?»
  • Brālim bieži vajadzēja mani vākt, jo mēs divi vien bijām, un viņš bija vecākais.
5.1.parasti savienojumā: «vākt līdzi» Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
PiemēriAtzinis, ka mēs ar Pēteri esam pārāk abstrahējušies no reālās ikdienas dzīves un ka mums visai sveši normālu cilvēku aktīvas atpūtas prieki, Kirils sāka mūs vākt sev līdzi.
  • Atzinis, ka mēs ar Pēteri esam pārāk abstrahējušies no reālās ikdienas dzīves un ka mums visai sveši normālu cilvēku aktīvas atpūtas prieki, Kirils sāka mūs vākt sev līdzi.
  • «..jāpaķer mazie brāļuki. Tie man tikpat kā aste jāvāc visur līdzi.»
  • ..Čomis bija tēva suns. Kā visi suņi, kurus mēs vēlāk turējām. Kā visi tie bezpajumtnieki, kurus tēvs vāca līdzi un ēdināja.
Avoti: 8. sējums