Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vārds
vārds -a, v.
1.Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
PiemēriVārda nozīme.
  • Vārda nozīme.
  • Valodas vārdu krājums.
  • Izrunāt vārdu.
  • Uzrakstīt vārdu.
  • Dalīt vārdu zilbēs.
  • Mūsu pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam. Vārdi ir šīs redzamības projekcija; vārdu pasaulē mēs dzīvojam vismaz tikpat lielā mērā, cik redzamajā.
  • Antijs: Pasaulē nav nekā briesmīga. Pat nāve tāda nav. - Abigaila: Nē! Nemini to šausmīgo vārdu!
  • Pirmais vārds, ko izrunā bērns, pirmās skaņas, gan nevarīgas un saturā neapjaustas, ietver varenības mirkļus.
  • Pētera Kviesīša leksikonā trūka dažu citu cilvēku bieži lietotu vārdu kā, piemēram, «paldies», «lūdzu», «atvaino», «piedod», šos vārdus viņš nekad nelietoja.
  • Apstākļa vārdi ir patstāvīgi vārdi ar savu nozīmi, morfoloģisko izveidojumu un sintaktisko funkciju.
  • Darītu... Tā ir, liekas, vēlējuma izteiksme. Darītu. Skumja, nožēlas pilna, rezignēta darbības vārda forma.
  • Izsauksmes vārdiem parasti nav teikuma locekļa funkcijas. Tiem teikumā ir īpatnēja loma - tie piešķir teikumam emocionālas nianses, un bieži vien tiem ir dažādu iespraudumu raksturs.
  • Visus lietvārdus ar to dažādajām leksiskajām nozīmēm gramatika iedala sugas vārdos un īpašvārdos.
  • Aiz Ogres mums tūlīt jānogriežas mežā no lielceļa.. Te nu sākās saknes, grambas, dūkstis,.. vārdu sakot, tīrā elle.
  • ..Liena ir tagad, ar vārdu sakot, Oliņu vienīgā meita.
  • «Dienas tev laikam ir pavisam brīvas,» es izprašņāju Laini tālāk. - «Tā jau būtu, bet man aizvien jāpaplašina savas zināšanas, citiem vārdiem sakot - jāmācās.»
  • «Tikai neaizmirsti norunu: Artūram ne vārda. Martai var pastāstīt, bet piekodini, lai viņa nesaka brālim.»
  • Ingrīda: Tev liekas, ka es esmu slikta sieviete, vai ne? - Elmārs: Kāpēc tu provocē? Tīši spēlējies ar vārdiem? Es nekad tā neesmu domājis.
  • Aija visiem deva gan laipnas, bet tik īsas un izsmeļošas atbildes, ka pēc tām grūti bija rast pavedienu tālākām vārdu rotaļām.
  • Ir tagad tāda tendence izmantot vārdu spēles, vārdu rotaļu..
Stabili vārdu savienojumi(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot).
2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.
Piemēri«Mans vārds ir Ģirts, un es dzīvoju šajā mājā.»
  • «Mans vārds ir Ģirts, un es dzīvoju šajā mājā.»
  • ..bērni zina notikumus un tenkas, var nosaukt mājas iedzīvotājus pēc vārdiem, uzvārdiem un iesaukām..
  • Mans īstais vārds gan ir Jānis Nesaule. Bet parasti mani sauc par dzīvo mironi.
  • «Kā jūs sauc?» - «Aina Lazda.» - «Daiļš latviešu vārds, bet tagad es jums pateikšu arī savu vārdu: Ēriks Vītols.»
  • Viņa kristītais vārds bija Žanis..
  • «Tad mums abiem tādi veclaicīgi kristāmie vārdi.. Man ielikuši Elzu.»
  • ..Andra tēvu sauca krustāmā vārdā par Pēteri un uzvārdā par Avotiņu..
  • Kādā ziemas svētdienā Ozoliņu saimniece neatnesa pusdienas uz šķūni, bet aicināja uz istabu. Laikam saimniecei bija vārda diena. Viņu sauca Karlīne.
  • Artūrs bija ieradies no Daugavpils Rīgā un visu.. nokārtojis. Mūsu māja tagad bija uz viņa vārda. Artūrs to bija nopircis..
Stabili vārdu savienojumiĪstais vārds. Kristītais (arī kristāmais) vārds.
2.1.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku, dresētu dzīvnieku.
PiemēriKucēns auga, un tam bija savs vārds - Mauze.
  • Kucēns auga, un tam bija savs vārds - Mauze.
  • Katram no šiem baložiem te bija savs vārds: Sarkanknābis, Klibais, Švītīgais..
2.2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu teritorijas, vides u. tml. objektu.
PiemēriUpju vārdi.
  • Upju vārdi.
  • Kalnu vārdi.
  • No tām [priedēm] ir kapi, ir mājas dabūja savus vārdus.
  • «..katrai zvaigznei ir savs vārds,» tēvs turpināja. «..Tas ir Sietiņš. Drusku zemāk trīs zvaigznītes rindā - Kūlēji.»
  • «Vietu vārdus pie mums jau pagājušā vasarā viens valodnieks savāca.»
  • ..bijušo māju vārdi vēl saglabājušies kādas pļavas vai pakalna apzīmējumos kā liecība, ka tur reiz bijušas sētas.
Stabili vārdu savienojumiMāju vārds. Vietu vārdi.
2.3.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
PiemēriDievību vārdi.
  • Dievību vārdi.
  • Lugas varoņa vārds.
2.4.lok.: vārdā, apst. nozīmē Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
PiemēriIerēdnis: Vilni Baldon, likuma vārdā es jūs apcietinu!
  • Ierēdnis: Vilni Baldon, likuma vārdā es jūs apcietinu!
  • Šefs: Inspektora kungs, lūdzu pieņemt manu atzinību nācijas vārdā!
  • Rumba: Visi lielie kritiķi runā tautas vārdā! Tas ir ērts, pārbaudīts paņēmiens, kas atraisa kritiķim rokas. Citu vārdā var izrunāties pēc sirds patikas.
Stabili vārdu savienojumiVisu vārdā.
  • Visu vārdā — Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
2.5.vsk.; pārn. Spēja rīkoties, lemt. Arī ietekme.
Piemēri«Jaunība, dēls, jaunība. Jums tagad vārds, ja jūs kaut ko izdarīsiet, tad būs..»
  • «Jaunība, dēls, jaunība. Jums tagad vārds, ja jūs kaut ko izdarīsiet, tad būs..»
  • Motorbūves nozarē šīs rūpnīcas radošajam kolektīvam jau ir savs svars un vārds.
3.Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
PiemēriLabi vārdi.
  • Labi vārdi.
  • Asi vārdi.
  • Dzedri vārdi.
  • Ļauni vārdi.
  • Uzrakstīt kādu mīļu vārdu.
  • Bērēs sabrauca visi mātes radi, raudzījās uz mums, bērniem, šūpoja galvas un sacīja mierināšanas vārdus: «Jums, bērniņi, tagad būs visgrūtāk.»
  • ..Mārtiņš palaida sievas vārdus gar ausīm un domāja tikai par to, kā izlocīties un izmanīties..
  • Skaļus vārdus vējš izmētā. Klusie iesēžas atmiņā.
  • Priekšsēdētājs iešķībi pablenza sekretārā, pie sevis noburkšķēja: «Kalnu gāzējs. Jau iemācījies skaļus vārdus...»
  • Vecāki - Jēkabs un Kristīne Galviņi - bija gaiši ļaudis. Cienīja grāmatu, rakstīto vārdu.
  • «Miers baro - karš posta» ir sakāmais vārds.
  • Viņam ienāca prātā sakāms vārds: neej ar stipru lauzties, nedz ar bagātu tiesā.
  • ..dažreiz svētdienās, kad laiks bija siltāks, sasējuši kopā divējas ragavas.., Straumēnu ļaudis laidās pa Lielupes ledu uz Jelgavu noklausīties Dieva vārdus.
Stabili vārdu savienojumiDieva vārdi. Dieva vārds. Dzejas vārds.
3.1.parasti dsk. Runas valoda. Mutvārdi.
PiemēriMeitenes sabira ap Ansonu Mildu, vārdos žēloja viņu, bet īstenībā bija priecīgas, ka tā reiz dabūjusi pa degunu.
  • Meitenes sabira ap Ansonu Mildu, vārdos žēloja viņu, bet īstenībā bija priecīgas, ka tā reiz dabūjusi pa degunu.
  • ..Kristus aizliedz cilvēkam cilvēku ne tikai nogalināt fiziski (kaut arī taisnīgas tiesas rezultātā), bet pat tiesāt domās un vārdos..
  • ..pāriesim no vārdiem pie darbiem - apgūsim aizlaistās krūmiem aizaugušās agrākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes..
Stabili vārdu savienojumiPāriet no vārdiem pie darbiem.
3.2.parasti dsk. Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
PiemēriDziesma ar Raiņa vārdiem.
  • Dziesma ar Raiņa vārdiem.
  • ..skrien vējš pār Daugavu un atnes dziesmas skaņas... Andrejs klausās. Tās ir savādas skaņas, tie ir savādi vārdi, ko atnes vējš..
Stabili vārdu savienojumiDziesma bez vārdiem.
  • Dziesma bez vārdiem mūz. — Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
3.3.vsk. Valodiskais izteiksmes līdzeklis (parasti teātra mākslā, daiļliteratūrā).
PiemēriIndrānu mātes lomā spilgtāk nekā jebkad pierādījās Mirdzas Šmithenes traģiskās dotības, aktrisei saglabājot lielu atturību ārējā darbībā un par galveno izteiksmes līdzekli lietojot iedarbīgo, izjusto vārdu.
  • Indrānu mātes lomā spilgtāk nekā jebkad pierādījās Mirdzas Šmithenes traģiskās dotības, aktrisei saglabājot lielu atturību ārējā darbībā un par galveno izteiksmes līdzekli lietojot iedarbīgo, izjusto vārdu.
  • ..vārds ir aktiera galvenais ierocis. Autora vārds A. Mierlaukam ir galvenais dimants, kuru viņš nenoguris slīpē..
3.4.parasti dsk. Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
PiemēriKa pasaulē ir cilvēki, kam zināmi stipri vārdi, par to mūsu mājās nevienam nebija nekādu šaubu... šos vārdus tāds cilvēks var izmantot citiem par labu vai ļaunu.
  • Ka pasaulē ir cilvēki, kam zināmi stipri vārdi, par to mūsu mājās nevienam nebija nekādu šaubu... šos vārdus tāds cilvēks var izmantot citiem par labu vai ļaunu.
  • ..Asniņa vecmāmiņai esot bijuši uguns, ūdens, čūsku un visādi citādi buramie vārdi.
  • ..ēkās iespēris zibens un tās visas sākušas reizē degt. Bet Deģa tēva tēvs pratis uguns vārdus, tie izsaukuši tādu lietu, kāds ne pirms tam, ne pēc tam vairs neesot redzēts..
Stabili vārdu savienojumiBuramie vārdi. Pirts vārdi. Uguns vārdi.
  • Buramie vārdi — Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
  • Pirts vārdi — Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
  • Uguns vārdi — Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dot vārdu. (Pa)klausīt uz vārda. Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu.
Avoti: 8. sējums