Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vārpsta
vārpsta -as, s.
1.tehn. Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
PiemēriTaisnā pakāpju vārpsta.
2.Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās. Vārpstiņa (2).
Piemēri..tītaviņas ar tikko uzlikto dzijas gabalu un ratiņš stāvēja mierā, vārpstā palikusi puspietīta saiva.
3.Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) — slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu — skriemeli. Vārpstiņa (3).
PiemēriVisi arheoloģiskajos izrakumos atrastie audumi izgatavoti no dzijām, kas vērptas ar vārpstu, jo ratiņš toreiz [12. gadsimtā] vēl nebija pazīstams.
4.ģen.; vārpstas, adj. nozīmē Vārpstveida.
PiemēriVārpstas piramīda būtībā ir [augļu] koka.. dabiskā forma, ko augļkopis izkopj, regulē un vada visu koka mūžu.. Pie šās formas visi pamatzari ir novietoti spirālē 20-30 cm attālumā cits no cita.
Avoti: 8. sējums