vārtīt
vārtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
PiemēriVārtīt zivi pirms cepšanas miltos.
2.Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
PiemēriVārtīt dvieli pa zemi.
Avoti: 8. sējums