Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēžot
vēžot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Ķert vēžus.
PiemēriKad Šukavs gāja vēžot, tad aizvien, no rīta uzcēlies, es atradu lielus traukus vēžu pilnus, un tad tie bija gaiši sarkani.
  • Kad Šukavs gāja vēžot, tad aizvien, no rīta uzcēlies, es atradu lielus traukus vēžu pilnus, un tad tie bija gaiši sarkani.
  • ..pēkšņi radās pavaļas mirklis, varēja paņemt krītiņus un aiziet uz ezeru vai upi vēžot.
Avoti: 8. sējums